Tā nu ir iesākusies arī mana vasara - jautrais,bezrūpīgais atpūtas laiks. Patiesību sakot, es nemaz nejūtu vasaras smaržu, varbūt tāpēc, ka laiks vēl īsti nav atbilstošs vasarai, auksts, slapjš un drēgns, bet varbūt pie vainas ir manas ne īpaši vasarīgās sajūtas? Nekas, gan nāks saule un atnesīs manī mazliet vairāk optimisma gara, kaut gan neteiksim, ka esmu pesimistiski un negatīvi noskaņota, manī gluži vienkārši pēdējā laikā vairs nav tik daudz enerģijas kā agrāk, tāds kā neliels nogurums no visa un visiem. Varbūt vajag pakāpties soli atpakaļ un palūkoties uz visu un visiem no malas, pasēdēt nomaļus, atpūsties un uzkrāt spēkus jaunai, neaizmirstamai vasarai. Šo vasaru es centīšos nodzīvot ar prieku un harmoniju sevī,bez jebkādas nožēlas par to, kas ir bijis un būs. Un vispār vislabākais laiks vasarās ir naktis,ahh, man tik ļoti patīk vasaras naktis, caur vecām šaurām ieliņām laternu gaismā kopā ar kādu staigāt roku rokā, un smieties par visādiem niekiem līdz rīta gaismai, nedomāt par neko citu, kā vienīgi acumirkli, tas tik ir vasaras sapnis, nekas dižs, bet tomēr patīkams...
